Jauniešu deju kolektīvs Dejotprieks dibināts 1996. gada 1.oktobrī. Deju kolektīvu vada Sandra Keisele un tā sastāvā ir 40 dejotāji. Jauniešus no dažādiem Latvijas nostūriem draudzīgā kolektīvā vieno jaunības smaids, dzīvesprieks un, protams, mīlestība uz deju.

Vidējās paaudzes deju kolektīva vadītāja ir Sandra Keisele

Rīgas Kultūras centra “Iļguciems” Jauniešu deju kolektīvs Latve dibināts 1985. gadā. Visu pastāvēšanas laiku šajā kolektīvā dejo aktīvi, mērķtiecīgi deju un latviskumu mīloši cilvēki. Laika gaitā ir nostiprinājusies ideja, ka deja ir valoda, kas ļauj sazināties bez vārdiem, ļauj izteikt emocijas, pārdzīvojumu un latvisko spēku.

Folkloras kopa Laiksne ir dibināta 1993. gadā un tās vadītāja ir Baiba Indrēvica. Folkloras kopā darbojas 6 cilvēki, kas spēlē mūsdienīgi interpretētu tautas mūziku.

Jauktais koris Muklājs ir dibināts 1989. gadā un tā vadītājs ir Jānis Kokins. Koris ir godam sasniedzis pilngadību, un tajā dzied gan skolēni, gan studenti, dažādu augstskolu bakalauri, maģistri u.c. Visi, kas ir muzikāli un mazliet traki.

Vokālais ansamblis Freska ir dibināts 2003. gadā un tā vadītāja ir Zaiga Lazdiņa. Vokālā ansambļa pamatvirziens ir senās mūzikas atskaņošana, pievienojot  seno instrumentu skanējumu. Ansamblim speciāli darināta renesanses laika parauga lauta un krāšņi tērpi.

Kapela Hāgenskalna muzikanti ir dibināta 1998. gadā un tās pirmais vadītājs ir Ilmārs Pumpurs. Kapelas repertuāru veido tautā dziedātas senas dziesmas, bet interesantākie gabali pašu pierakstīti no vecajiem tautas muzikantiem, vai meklēti Folkloras krātuvēs un muzeju arhīvos.

Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” amatierteātris “Rampa” dibināts 1973.gadā, tā ilggadīga vadītāja un režisore ir Ināra Čakste.

Nomales teātra Piektais Tramvajs vadītāja ir Ligita Zaula. Kolektīvā darbojas dažādu paaudžu aktieri, kuri izvēlas iestudēšanai latviešu orģināldramaturģiju, pievēršot uzmanību vēstij un idejai, spilgtai formai un aktiermeistarības izaugsmes veicināšanai.

 Popgrupa Ildzēni tika izveidota  2000. gada septembrī. Grupas vadītāja ir Elīna Bule. 

Glezniecības studija Grīva dibināta 1997. gadā. Studijas mākslinieciskais vadītājs ir Juris Ģērmanis. Studijā darbojas 19 dalībnieki, kas  strādā eļļas tehnikā, akvarelī un pastelī un aktīvi piedalās izstādēs visā Latvijā.

Tautas lietišķās mākslas studija Austra ir dibināta 1969. gadā un tās vadītāja ir Aina Bernava.

Tautas lietišķās mākslas studija Puduris ir dibināta 1994. gadā un tās vadītāja ir Anna Priedīte. Mākslas studijā darbojas dažādu paaudžu klūdziņu pinēji, kuru  darbi piedalās gan republikas mēroga pasākumos, gan savā Kultūras centrā, gan citviet Latvijā.

Tautas lietišķās mākslas studija Zīle  dibināta 1969. gadā un tās vadītājs ir Jānis Pūce. Metālkalšanas studiju apmeklē 11 dalībnieki, kuri saglabā un attīstīta latviešu tautas mākslas tradīcijas, kā arī rosina cilvēkus radoši un vērtīgi izmantot brīvo laiku, veidojot sev un citiem tīkamas lietas.

Tautas lietišķās mākslas studija Rītausma savu radošo darbību uzsāka 1970. gadā. Studijas dalībnieces vieno interese par latvisko kultūras mantojumu un vēlme saglabāt, izkopt un nodot nākamajām paaudzēm gadsimtiem krāto prasmju un tradīciju spēku.

Tautas lietišķās mākslas studija Irbi darbojas kopš 1991. gada un tās dibinātāja un pirmā vadītāja bija Austra Skutule .Šobrīd studijā ir 23 dalībnieces, kas ada gan etnogrāfiskus, gan mūsdienīgus darbus. Studijas vadītāja ir Baiba Pilāne

Tautas lietišķās mākslas studija Ataudze darbojas kopš 1969.gada un tās vadītāja ir Ineta Vēvere. Studijā darbojas 18 pinēji, kurus vieno interese par latviešu tradicionālo kultūru un vēlme saglabāt amata prasmes pinumu nozarē.

Tautas lietišķās mākslas studijas “Ceplis” dibinātāja un vadītāja līdz 2023. gadam bija Vija Vose. Šobrīd studiju vada Elvijs Krevics.